Krievu Angļu Latviešu

VTA biedri

Ungurmuiža, viesu māja

Istabiņas viesiem XVIII gs. celtajā muižas skolā


Turaidas viduslaiku pils (Turaidas muzejrezervāts)


Naukšēnu cilvēkmuzejs, muiža un parks

Kāds ir vidējais statistiskais naukšēnieties?


Mazbānītis Gulbene - Alūksne




Ieteikt:

Ir norisinājies trešais starptautiskais darba seminārs projekta „ICT - 13 Iron Curtain Trail” - Dzelzs priekškara maršruta ietvaros
Š.g. 4. un 5. oktobrī Rīgā, Ekonomikas ministrijā un Rīgas domē, notika starptautiskais darba seminārs velo un tūrisma nozares, kā arī pašvaldību pārstāvjiem jauna un unikāla velomaršruta izveidei Eiropā – „Dzelzs priekškars” (Iron Cutrain Trail – EiroVelo 13 – North)

Lai detalizētāk informētu Latvijas mediju pārstāvjus par unikālo velo maršrutu „Dzelzs priekškars”, šī gada 4.oktobrī plkst. 11.30 žurnālisti tika aicināti arī uz preses konferenci, kas notika Ekonomikas ministrijā. Preses konferencē un darba seminārā piedalījās Eiropas Parlamenta (Vācija) deputāts, projekta idejas autors un atbalstītājs Mihaels Krāmers, Eiropas riteņbraucēju federācijas valdes loceklis un projektu vadītājs Adams Bodors, Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, projekta patrons Romualds Ražuks, kā arī Ekonomikas ministrijas Tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova un citi projektā iesaistītie partneri, pārstāvot Zviedriju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju.


 


Darba semināra un preses konferences klātesošo pašvaldību pārstāvji, kuri iesaistīti projektā, izteicās, ka šāds velo maršruts būs liels pienesums gan tūristu piesaistes ziņā, gan uzņēmējdarbības attīstībā. Eiropas Parlamenta pētījumā aprēķināts, ka šāds velo maršruts gadā varētu nodrošināt kopumā 355 miljonus eiro (248,5 miljonus latu). Projekta idejas autors un atbalstītājs Eiropas Parlamenta deputāts Mihaels Krāmers norāda, ka šāds velo maršruts kalpos ne tikai vēsturiskā mantojuma izzināšanai, bet arī būs ekonomisks pienesums katras valsts attīstībā un varētu piesaistīt citu valstu ceļotāju interesi tādiem reģioniem, uz kuriem parastie atpūtas tūristi nekad nedotos, piemēram, Somijas klusākajiem nostūriem. Krāmers savā prezentācijā uzsver, ka velotūristi nav nabadzīgi iedzīvotāji, kuri ar mašīnām nevar atļauties pārvietoties, kā varbūt dažkārt šķiet.

Ceļotāji, kas pārvietojas ar velosipēdiem, iztērē tikpat, cik parastie tūristi. Tā ir arī iespēja saliedēt citu valstu iedzīvotājus, jo bieži vien, piemēram, veco Eiropas valstu tūristiem šķiet, ka Baltijas valstu reģionā nav nekā apskates vērta. Projekta patrons Saeimas deputāts Romualds Ražuks (ZRP) klāstīja, ka šī būtu iespēja gan attīstīt velotūrismu Latvijā, gan šādā veidā veicināt vēsturiskā mantojuma izzināšanu. Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis, Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis un Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs norādīja, ka šī projekta attīstības laikā būs jāatrisina gan vides aizsardzības, gan atsevišķas tehniskas problēmas, piemēram, kā nodrošināt veloceliņa turpinājumu pāri Gaujas ietekai jūrā, tomēr pats svarīgākais būtu, lai valdība šo projektu atzītu par valsts nozīmes objektu, kas būtu par pamudinājumu tajā iesaistīties visām piekrastes pašvaldībām.

Ekonomikas ministrijas (EM) Tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova piebilda, ka šis velo maršruts būs cieši saistīts ar galveno valsts tūrisma mārketinga uzstādījumu - pagarināt citu valstu tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā, kas patlaban ir aptuveni 1,2 diennaktis. Viņa papildināja arī Krāmera sacīto, ka velotūristi tērē tikpat daudz līdzekļu, cik parastie atpūtas tūristi, tomēr viņi ir intelektuālie ceļotāji, kuri vēlas atklāt ko jaunu, kā arī ilgtspējīgi, jo saudzīgi attiecas pret apkārtējo vidi.

Rīgā notiekošā starptautiskā semināra ietvaros divu dienu garumā projekta partneri informēja par pasākumu īstenošanas gaitu un turpmāk plānotajām aktivitātēm, lai labāk iepazītos ar potenciālo maršrutu un infrastruktūru Latvijā. Semināra noslēgumā partneri devās iepazīšanās velobraucienā maršrutā Rīga – Vecāķi - Kalngale, kas potenciāli varētu būt „Dzelzs priekškara” maršruta daļa.

Gandrīz pusgadsimtu Eiropu divās daļās sadalīja „Dzelzs priekškars” – robeža, kas stiepās no Barenca līdz Melnajai jūrai. Šī projekta mērķis ir dot iespēju cilvēkiem 6800 km garā maršrutā labāk iepazīt ar šo robežu kādreiz šķirto valstu vēsturi, kultūru un tradīcijas, kā arī esošo militāro mantojumu. „Dzelzs priekškara” maršruta projektā kopumā ir iesaistītas visas valstis, kuras „Dzelzs priekškars” ir šķērsojis. Maršruta ziemeļu daļa šķērsos Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Somiju, Zviedriju un Vāciju. Projekta Nacionālais partneris no Latvijas ir Vidzemes tūrisma asociācija.

Projekta ietvaros Latvijas teritorijā ir paredzēta jauna 582 km gara EiroVelo maršruta izveide. Projekta ilgums ir 12 mēneši un tā īstenošanas gaitā, konsultējoties ar pašvaldību un tūrisma profesionāļiem, uzņēmējiem tiks apzināts jaunais maršruts, kā arī esošā un nepieciešamā infrastruktūra. Topošā Eiropas velo maršruta "Dzelzs priekškars" Latvijas posma aptuvenās izmaksas būs 11 miljoni eiro (7,7 miljoni latu). Paredzēts, ka lielākā daļa finansējuma tiks piesaistīta no Eiropas Savienības fondiem nākamajā līdzekļu plānošanas periodā un projekts pilnībā tiks pabeigts līdz 2020.gadam.

Projekta atklāšana notika 2012.gada 26.janvārī Gdaņskā, bet otrais starptautiskais darba seminārs notika 2011.gada 5.-6.jūnijā Rostokā. Projekts noslēgsies ar konferenci Briselē un Eiropas Parlamenta (Vācija) deputāta Mihaela Krāmera ziņojumu.

Maršruts tiks izvērtēts pielietojot Eiropas velo federācijas izstrādāto metodoloģiju. Projekta gaitā plānoti septiņi darba semināri Latvijā, no kuriem līdz šim trīs jau ir notikuši Vidzemē – Salacgrīvas, Carnikavas un Saulkrastu novadu pašvaldībās.

Par ICT konferenci presē:

ICT Konferences materiāli:

10.10.2011

Atpakaļ...

 
<< Februāris 2020 >>
POTCPSSv.
12
3456789
10111213141516
17181920212223
242526272829

Iesakām