Krievu Angļu Latviešu

VTA biedri

Kalna ligzda, viesnīca

Maza un mājīga viesnīca Smiltenē


Briežu dārzs „Jasmīni”


Mīlmaņi, viesu nams


Ungurmuiža, viesu māja

Istabiņas viesiem XVIII gs. celtajā muižas skolā




Ieteikt:

Vidzemes plānošanas reģions Lielajā talkā aicina sakopt upes
Vidzeme vairumam ārzemnieku ir zināma ar savām ūdenstūrisma iespējām un skaistajiem dabas skatiem upju krastos. Lai upēs arī turpmāk varētu ceļot ūdens tūristi gan no Latvijas, gan ārzemēm, tās ir regulāri un pareizi jākopj. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar ūdeņu ekspertiem Loretu Urtāni un Andri Urtānu 13.aprīlī Vaives upē Priekuļu novadā apmācīja interesentus, kā pareizi sakopt upes

Pēc praktiskajām nodarbībām Vaives upē rezultāts bija redzams arī dabā, kad ne tikai upes krasti tika attīrīti no latvāņiem, bet pati upe ieguva jaunu skatu bez nozīmīgiem koka sanesumiem. Daļa no apmācību dalībniekiem, novērtējot tīru un koptu upju nozīmi, pieteikušies sev apkārt atrodamās upes sakopt arī Lielās Talkas ietvaros.

Loreta Urtāne stāsta: “Labi apsaimniekotas upes ir piemērotas dzīvotnes tajās mītošajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī pievilcīga vieta ūdenstūristiem un makšķerniekiem. Savukārt neapsaimniekotajās upēs iespējama dzīvo organismu izzušana. Piekrastes krūmu un koku joslās izgāzušies koki upē rada šķēršļus, pie kuriem paliek liela daļa upes nesto sanešu – smiltis, dūņas, augu un dzīvnieku atmirušās daļas, cilvēku atstātie atkritumi u.c. Saneši pārklāj gruntis, tā iznīcinot reto un aizsargājamo ūdens organismu dzīves vietas. Pārlieku noēnotajos posmos, kuru krasti ir vienlaidus aizauguši ar kokiem un krūmiem, izzūd ūdensaugi, kas ir barības bāze un slēptuves daudzām ūdens organismu sugām. Pārlieku noēnotajos posmos, nepiemērotas barības bāzes un slēptuvju trūkuma dēļ, samazinās arī zivju un citu ūdens organismu skaits. Tāpat nevar aizmirst, ka upēs sastopami Latvijas dabai svešie un cilvēkiem bīstamie latvāņi,” uzsver Urtānes kundze.

Apmācību sākumā dalībnieki kopā ar ekspertiem pārrunāja principus, kā pareizi attīrīt ūdensceļus kā arī diskutēja, ko noteikti nevajadzētu darīt. Pēc praktiskajām nodarbībām dalībnieki novērtēja upju attīrīšanas nozīmi. Jauniešu centra “Pulss” vadītāja Inga Deigele uzsver: “Satiekot šos cilvēkus klātbūtnē ir skaidrs, ka šeit ir atbalsts un, ja nu tomēr radīsies kāds jautājums, zinu, ka varu zvanīt, rakstīt un man tiks atbildēts. Apmācībās veiksmīgi apvienota teorija un likumdošana ar jau praktiskām darbībām.”

Praktiskā semināra laikā apgūtās upju kopšanas zināšanas tiks izmantotas jau Latvijas Lielās Talkas laikā. Šogad Vidzemē upes un to krastus sakopt ir plānots 16 vietās – Gaujā, Vilkupītē, Ogrē, Vaivē, Pirtsupītē, Siļķupītē, Vinterupītē, Rūcamavotā, Mazbriedē, Briedē, Jumarā, Salacā, Ķirelē un Aurupītē. Ar SIA "Iecavnieks" - Baltijā lielākā rapšu eļļas ražotāja, atbalstu talciniekiem upes sakopšanas un koku aizgāzumu likvidēšanas darbos varēs izmantot bioloģiskās eļļas. Visām upēm nepieciešama regulāra un pareiza apsaimniekošana, lai tajā parādītos aizvien jauna dzīvība un to apmeklētu ūdens tūristi un makšķernieki. Tāpēc VPR aicina kopt ūdensceļus mums apkārt ne tikai Lielajā Talkā, bet arī ikdienā.

Upes sakopšanas apmācības norisinājās Eiropas Savienības Starpreģionu sadarbības programmas INTERREG IV C finansētā projekta “Ūdensceļi attīstībai” ietvaros.

18.04.2012

Atpakaļ...

 
<< Oktobris 2020 >>
POTCPSSv.
1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031

Iesakām