Krievu Angļu Latviešu

VTA biedri

Atpūtas bāze Silmači


Rāmkalni

Kalnu slēpošanas trase, rodeļu trase, dullā bumba, lidojošais krēsls un ne tikai


Svētavota dabas parks


Briežu dārzs „Jasmīni”




Ieteikt:

Ceturtais ērģeļmūzikas festivāls Vox Angelica "Ceļojums Eiropas ērģeļmūzikas zemēs"
Ērģeļmūzikas festivāls Vox angelica Dubultu evanģēliski luteriskajā baznīcā kļuvis par ikgadēju notikumu Jūrmalas pilsētas kultūras dzīvē un šogad notiks ceturto reizi.

Pagājušajā gada festivāls bija veltīts latviešu mūzikai, bet šogad tā iecere ir ar ģeogrāfiski plašāku tematisku ievirzi - Ceļojums Eiropas ērģeļmūzikas zemēs.

Vācija, Francija, Itālija ir valstis, kurās ērģeļmāksla ir attīstījusies daudzu gadsimtu garumā un katrā no šīm vietām ar atšķirīgu kolorītu, kas rada iespēju veidot daudzveidīgas koncertu programmas, kā arī runāt par Eiropas ērģeļkultūras mantojuma daudzpusīgumu. Koncertu programmas veido romantisma laikmeta kompozīcijas, tādejādi vienojot dažādu zemju viena laikmeta skanisko ainavu.

Viens no festivāla mērķiem visus gadus ir bijis parādīt ērģeles kā universālu instrumentu karalieni - ne tikai kā spilgtu solisti, bet arī lielisku sadarbības partneri kopā ar citiem solistiem - dziedātājiem un instrumentālistiem, kaspavadījumā spēj uzņemties pat orķestrālas funkcijas.

Festivāla koncertos klausītājiem būs iespēja vērot mūziķu tuvplānus ekrānā.

Lai mums visiem skaisti šie ērģeļmūzikas svētki!

Festivāla producente Edīte Alpe

 Festivāla programma

  • Svētdien, 18.septembrī, plkst.18.00
    Vox angelica.
    Ceļojums Eiropas ērģeļmūzikas zemēs - Francija
    Lotars DŽERIŅŠ (ērģeles), Edīte ALPE (ērģeles),
    Raimonds BRAMANIS (tenors) un Inga ŠĻUBOVSKA (soprāns)

Romantisma laikmetā franču ērģeļmūzikā izšķiroša loma ir ērģeļbūvētājam Aristīdam Kavaljē - Kolam, kura inovācijas ērģeļbūvē ļāva komponistiem radīt savu īpašo, franču skolai raksturīgo stilu un šarmu. To raksturo orķestrāli - simfoniska domāšana, kas vainagojas jauna ērģeļžanra - ērģeļsimfonijas radīšanā. Šādi piemēri atrodami Sezāra Franka, Šarla Marijas Vidora, Luisa Vjerna, Alesandra Gilmāna daiļradē.

Koncertprogramma Dubultos atspoguļo šo franču romantisko ērģeļskolu. Koncertā skanēs skaņdarbi ērģelēm, ko komponējuši L. Belmāns, Š. M. Vidors (tokāta no 5.ērģeļsimfonijas), A. Gilmāns (fināls no sonātes- simfonijas), kā arī Žaks Alēns ("Litānijas")- pāragri no dzīves aizgājušais, talantīgais komponista, kura 100. dzimšanas dienu tiek atzīmēta šogad. Bez tam programmā iekļautas franču komponistu Ž. Bizē, K. Sen-Sansa, S.Franka un Š. Guno dziesmas un dueti ar ērģeļu pavadījumu.

  • Svētdien, 25.septembrī, plkst.18.00
    Vox angelica.
    Koncerts ģimenēm ar bērniem.
    Iepazīt ērģeles aicina Pēterītis un vilks!

    ērģelnieks Aigars REINIS un aktieris Varis KLAUSĪTĀJS

Jaunums šī gada festivālā ir koncerts ģimenēm ar bērniem, kurā ar vizuālu tēlu palīdzību tiks ilustrēta Sergeja Prokofjeva simfoniskā pasaka "Pēterītis un vilks". Komponists Sergejs Prokofjevs ir sacerējis gan mūziku, gan stāstu par drosmīgo Pēterīti, kas paglābj pīli no vilka. 1936. gada maijā autora vadībā darbs
tika pirmatskaņots. Skaņdarba misija ir attīstīt bērnu muzikālo gaumi, sākot jau ar pirmajiem skolas gadiem. Skaņdarbā komponists katram instrumentam liek iejusties kāda pasakas varoņa tēlā un atskaņot īpaši šim varonim raksturīgo mūzikas motīvu. Piemēram, mežrags attēlo vilku, klarnete - kaķi, fagots - vectēvu, savukārt flauta vītero gluži kā mazais putniņš. Kopš skaņdarba radīšanas "Pēterītis un vilks" savaldzinājis pasaules izcilākos diriģentus, aktierus un mūziķus, tostarp arī Heinrihu Grimmu, kurš izveidojis šī skaņdarba pārlikumu ērģelēm, instrumentam, kura reģistru daudzveidība ļauj aizstāt komponista iecerēto orķestra tembrālo krāsainību. Bērniem tā ir brīnišķīga iespēja iepazīties ar radošu un māksliniecisku oriģināldarbu, pasaules līmeņa klasisko mūziku. Aktiera Vara Klausītāja veidotie vizuālie tēli palīdzēs ilustrēt pasakas stāstījumu, kas kopā ar ērģelnieka Aigara Reiņa spēli radīs daudzveidīgu un izglītojošu priekšnesumu. Bez tam koncerta gaitā mazajiem klausītājiem video ekrānā būs iespēja apskatīt "kas lācītim vēderā", kopā ar pasaku tēliem ielūkojoties ērģeļu iekšpusē.

  • Svētdien, 2.oktobrī, plkst.18.00
    Vox angelica. Ceļojums Eiropas ērģeļmūzikas zemēs
    - Vācija.
    Larisa BULAVA (ērģeles)
    Leons VELDRE (čells), Gidons GRĪNBERGS (vijole).

Vācija ērģeļmūzikas attīstībā ir ieņēmusi vadošu lomu pasaulē, bez J.S. Baha vārda nav iedomājama nedz baroka laikmeta mūzika, nedz arī mūsdienu ērģeļkoncertu prakse. Tomēr šoreiz festivāla ietvaros tiek piedāvāta iespēja iepazīt vācu romantiskās ērģeļmākslas lappuses, ko spilgti pārstāv J.G.Reinbergers un J.Roibke.

Jozefs Gabriels Reinbergers (1839-1901) ir nozīmīgs vācu romantiķis, Minhenes konservatorijas profesors, ērģelnieks, operu, simfonisko un daudzu ērģeļdarbu autors.  H.fon Bīlovs Reinbergeru raksturojis šādi: «...ideāls kompozīcijas skolotājs, nepārspēts visā Vācijā, nesalīdzināmi prasmīgs, izsmalcināts ... īsi sakot - viens no vērtīgākajiem mūziķiem pasaulē».

Jūliuss Roibke (1834 - 1858), ērģeļbūvētāja Ādolfa Roibkes dēls, Ferenca Lista skolnieks atstājis mums īstu vācu mūzikas pērli - ērģeļsonāti, ko sarakstīja 23.gadu vecumā -gadu pirms sava īsā mūža beigām. Autors skaņdarba domu saista ar 94.psalmu, Dieva aizstāvību un mierinājumu - "Nu Jahve ir mans cietoksnis un mans Dievs ir mana patvēruma klints."

Festivāla koncerta programmu veidos 1857. gadā komponētā J. Roibkes "Sonāte do minorā" un J. Reinbergera apjomīgā „Svīta vijolei, čellam un ērģelēm" do minorā, op.149 (1891.)

  • Svētdien, 9.oktobrī, plkst.18.00
    Vox angelica. Ceļojums Eiropas ērģeļmūzikas zemēs
    -Itālija
    Karlo BENATTI (ērģeles, Itālija)
    Ieva MANONI (soprāns, Itālija)

Koncerta programmu veido itāļu romantisma un vēlīnā romantisma garīgā mūzika ērģelēm un balsij ar ērģelēm. Šī laikmeta mūzika kļūst gluži vai simboliska šogad, kad Itālija svin savas valsts apvienošanas 150.gadskārtu. Programmā iekļautie komponisti pārstāv visu 19.gadsimtu - līdz pat 20.gadsimta sākumam. Gadsimtu, kurā aizsākās itāļu tautas nacionāla atmoda un kurš beidzās ar Itālijas valstisko apvienošanu 19.gs. beigās.

Par itāļu nacionālas atmodas simbolu kļuvis Džuzepe Verdi, kura operas suminot, publika sauca : „Viva VERDI!, īstenibā maskējot: Viva Vittorio Emanuele-Re d'Italia!" (Lai dzivo Vittorio Emanuele-Itālijas karalis!). Programmā iekļautas divas Dž. Verdi ārijas.

Pēc Itālijas valstiskas apvienošanas, kas aizsākas 1861.gadā, sekoja jauns tautas garīguma meklējumu vilnis, apcere, atskatīšanās uz senajām itāļu mūzikas tradīcijām. Ļoti spilgti to atspoguļo tā laika jaunie komponisti sakrālajā un ērģeļmūzikā - Marko Enriko Bossi, kurš nāk no ērģelnieku dinastijas, Oreste Ravanello, Lorenco Perozi, kuru mūzika skanēs koncertā Dubultos. Bez tam koncertā skanēs arī Pjetro Maskanji, Saverio Merkadantes un Bonaventuras Sommas mūzika.

Ieeja festivāla koncertos par ziedojumiem.

Atbalsta:
Jūrmalas pilsētas dome, VKKF, Radio Klasika, Dārza centrs Lielupe

Informācija www.dubultudraudze.lv

Informācija ievietota: 14.09.2011

Atpakaļ...

 
<< Oktobris 2020 >>
POTCPSSv.
1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031

Iesakām